Apskatāmās ziņas .
12:56 PM Simo Heihe, izcilākais snaiperis pasaules vēsturē. |
Dažāda veida nogalināšana, diemžēl, ir bijusi neatņemama, lai arī reizēm nepieciešama, vēstures sastāvdaļa visos laikos, un jau kopš loka un bultas izgudrošanas, precīzi šāvēji ir iemantojuši plašu slavu un atzinību, sevišķi attiecīgās situācijās. Viens no šādiem leģendāriem kareivjiem tālu pārspēj visus pārējos, turklāt savus vēsturiskos darbus ir veicis salīdzinoši nesen – 1939./40. gada ziemā. Šīs leģendas vārds ir Simo Heihe (Simo Häyhä), un viņš Padomju Savienības – somijas Ziemas kara laikā pašrocīgi nogalināja vairāk pretinieku kā jebkurš cits visā zināmajā karu vēsturē, protams, ja neskaitam lidotājus, kuri nometa bumbas uz Hirosimu un Nagasaki. Kad 1905. gada 17. decembrī, vienkāršā somu zemnieku ģimenē piedzima dēls, kuru nosauca par Simo, neviens vēl nenojauta, ka pēc 35 gadiem šis vārds vien iedvesīs bailes Somijā iebrukušajiem sarkanarmiešiem un kļūs par varonības apzīmējumu visai somu tautai. Nebija jau tā, ka viņa īpašās prasmes būtu radušas no nekurienes un karam sākoties, viņš būtu devies kaujā taisnā ceļā no kartupeļu lauka bez jebkādām priekšzināšanām. Somijas pilsoņu kara laikā, vēl būdams pusaudzis, viņš karoja „balto somu” pusē, pret Padomju Krievijas atbalstītajiem „sarkanajiem somiem,” savukārt no 1925. gada pildīja obligāto dienestu Somijas armijā un pēc tās darbojās Civilajā gvardē, kas ir analogs mūsdienu Latvijas Zemessardzei. Tāpat viņš aktīvi piedalījās arī šaušanas sacensībās, kurās guva atzīstamus rezultātus, piepildot savu māju ar trofejām.[1] Visādi citādi viņš bija parasts Somijas lauku iedzīvotājs. Tā arī viņa dzīve visticamāk būtu mierīgi aizritējusi kopjot laukus savā saimniecībā, ja vien 1939. gada ziemā biedram Staļinam nebūtu radusies nepārvarama vēlme pārvietot robežu apzīmējošos stabus vairāk uz rietumiem, izvietot Somijā savas karabāzes un uzspiest tādu pat „Savstarpējās palīdzības paktu” kā Baltijas valstīm. Somi, protams, atteicās un tā rezultātā viņu nelielajai valstij uzbruka nepilns miljons slikti ģērbtu un ekipētu sarkanarmiešu ar milzīgu tehnikas pārspēku. Tobrīd vēl neviens no viņiem, tai skaitā arī vadoņi Maskavā nezināja uz kādām problēmām viņi ir parakstījušies. Mazā Somija un mazais (tikai 1 metru 60 centimetrus garais) Simo Heihe nebūt netaisījās tik viegli padoties, un sagādāja pamatīgas galvassāpes iebrucējiem. Faktiski, šīs personas dzīvesstāsts Ziemas kara dienās vairāk izklausās pēc „Rembo” filmas scenārija, ar to atšķirību, ka tas nav izdomāts. Heihem karš notika Kollas upes pozīcijās- izcili mežonīgā apvidū uz ziemeļiem no Lādogas ezera, ko faktiski klāja pirmatnēja taiga, kurā valdīja līdz pat -40. grādu sals. Un, neskatoties uz milzīgo pretinieka pārspēku, kas reizēm sasneidza pat simt reizes, karoja viņš tiešām veiksmīgi, tāpat kā pārējie somu kareivji. Būdams pazīstams ar apvidu, pieradis pie bargajiem dabas apstākļiem, labi maskējies un apveltīts ar šāvēja talantu un izcilām kaujas iemaņām, Simo Heihe šāva iebrucējus burtiski vienu pēc otra, sasniedzot 505 oficiāli apstiprinātus un vēl 38 neapstiprinātus iznīcinātos pretiniekus.[2] Kā jau snaiperis, par saviem mērķiem viņš parasti izvēlējās virsniekus un smago ieroču apkalpes. Turklāt, atšķirībā no lielākās daļas slaveno reālo un filmās redzamo snaiperu, savu darāmo viņš veica ar parastu standarta Somijas armijas Mosin –Nagant šauteni bez optiskā tēmekļa, kuru viņš nelietoja ne jau tāpēc, ka viņam tāda nebūtu, bet gan tādēļ, ka tēmējot caur to šāvējam jāpaceļ augstāk galva, tādējādi palielinot iespēju pretiniekam sevi atklāt. Bez minētās šautenes viņš izmantoja arī Suomi KP/31 mašīnpistoli, tādējādi piebiedrojot nogalināto skaitam vēl aptuveni 200 pretiniekus. Tādējādi viņš ir pamanījies nebūt ne ilgajās ziemas dienās no 1939. gada 26. novembra līdz brīdim, kad viņu ievainoja, nogalināt vairāk kā 700 pretiniekus, pamatoti iegūstot iesauku „Baltā Nāve.” Saprotams, ka par šādiem talantiem pretējā puse nebūt nebija sajūsmā un vairākkārtīgi centās viņu iznīcināt gan ar savu snaiperu, gan artilērijas palīdzību, taču nesekmīgi, līdz pat 1940. gada 6. martam, kad kādam nezināmam sarkanarmietim izdevās ievainot slaveno snaiperi.[4] Ievainojums bija ļoti smags, jo sprāgstošā lode bija trāpījusi žoklī paņemot sev līdzi arī lielu daļu kreisā vaiga, taču Heihe izdzīvoja, kļūdams par dzīvu leģendu. Pēc kara Somijas armijas virspavēlnieks feldmaršals Mannerheims personīgi paaugstināja viņu no kaprāļa par jaunāko leitnantu, kas ir pats par sevi nebijis un unikāls gadījums somu armijas vēsturē. Tāpat viņš saņēma daudzus apbalvojumus, tai skaitā arī augstāko Somijas militāro apbalvojumu – Brīvības Krustu. Atkopšanās no smagā ievainojuma viņam prasīja vairākus gadus, pēc kā somu tautas nacionālais varonis nodzīvoja ilgu mūžu ne tik daudz gozējoties slavas saulītē ko viņš mierīgi būtu varējis darīt, cik aizvadot vienkāršu laucinieka dzīvi, nodarbojoties ar briežu medībām un suņu audzēšanu, un tikai laiku pa laikam tiekoties ar apmeklētājiem. Aizsaulē viņš aizgāja salīdzinoši pavisam nesen – 2002 gadā, gandrīz simt gadu vecumā, būdams izcils piemērs tam ko var sasniegt parasts cilvēks, kas ir pārliecināts savas valsts patriots. Noslēgumam neliels animēts videoklips par tēmu. |
|
|
| Komentāru kopskaits: 0 | |
| Paziņojumi [1] |
| Filmu jaunumi [0] |
| Spēļu jaunumi [0] |
| Vietnes atskaites [0] |
| Vēsturiskas persības [5] |
| Tehnika [0] |
| Dzīvnieki [3] |
| Joki [1] |
| Dzeja [0] |
| Receptes [0] |
| Vēsture [1] |
