2. Latvijas Valsts prezidents
Amatā:1927. gada 8. aprīlis — 1930. gada 9. aprīlis
Premjerministri: Marģers Skujenieks
Pēteris Juraševskis,Hugo Celmiņš
Priekštecis:Jānis Čakste
Pēctecis:Alberts Kviesis
Dzimis:1871. gada 12. augustā Džūkstes pagasts, Tukuma novads, Latvija (Kurzemes guberņa)
Miris:1939. gada 6. janvārī (67 gadu vecumā)
Apglabāts:Rīgas Meža kapi
Politiskā partija: Latviešu demokrātiskā partija Latviešu radikāldemokrātiskā partija
Tēvs:Jānis
Dzīvesbiedre:Emīlija
Bērni:Pauls, Anna
Profesija:Jurists
Augstskola:Maskavas universitāte
Gustavs Zemgals (dzimis 1871. gada 12. augustā, miris 1939. gada 6. janvārī) bija otrais Latvijas Valsts prezidents[1] un akadēmiskās vienības "Austrums" biedrs.
Izcelsme un izglītī
... Lasīt tālāk » Каteogorija: Vēsturiskas persības
1.Latvijas valsts prezidents Dzimis: 1859. gada 14. septembrī, miris 1927. gada 14. martā Premjerministri: Zigfrīds Anna Meierovics
Jānis Pauļuks
Voldemārs Zāmuels Hugo Celmiņš Kārlis Ulmanis
Arturs Alberings
Marģers Skujenieks Priekštecis —
Pēctecis: Gustavs Zemgals
Dzimis 1859. gada 14. septembrī Apglabāts: Rīgas Meža kapi Politiskā partija: Progresīvā tautas partija
Kadetu partija
Latviešu Zemnieku savienība
Demokrātiskais centrs
Dzīvesbiedre: Justīne Bērni:Janīna, Maiga, Daila, Aldona, Gedimīns, Mintauts, Ringolds, Konstantīns
Profesija Jurists
Augstskola Maskavas universitāte.
Jānis Čakste bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Izcelsme un izglītība:
Jānis Čakste ir dzimis 1859. gada 14. septembrī Jelgavas apriņķa Li
... Lasīt tālāk » Каteogorija: Vēsturiskas persības
Jānis Balodis (1881. gada 20. februāris — 1965. gada 8. augusts) bija Latvijas armijas ģenerālis, Latvijas armijas virspavēlnieks (1919-1921), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931. līdz 1940. gadam bija Latvijas kara ministrs, 1934. gadā aptuveni divus mēnešus tieslietu ministrs.
Biogrāfija:
Dzimis 1881. gadā Trikātas pagastā skolotāja un vēsturnieka Voldemāra Baloža ģimenē. Viņa jaunākais brālis bija vēlākais arheologs Francis Balodis. 1898. gadā iestājās Krievijas impērijas kara dienestā, 1902. gadā pabeidza Viļņas karaskolu. Piedalījies Krievu-japāņu un Pirmajā pasaules karā kā jaunākais virsnieks un rotas komandieris. 1915. gada 20. februārī kritis vācu gūstā, kur atradās līdz 1918. gadam.
Latvijas armijā pieņemts 1918. gada 18. decembrī par instruktoru rezerves rotas priekšnieku.[1] 1919. gada 28. februārī paaugstināts dienesta pakāpē
... Lasīt tālāk » Каteogorija: Vēsturiskas persības
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis 1877. gada 4. septembrī, miris 1942. gada 20. septembrī) bija Latvijas politiķis, pirmais Latvijas Ministru prezidents.
1934. gada 15. maijā Ulmanis, būdams tā brīža Ministru prezidents, izdarīja valsts apvērsumu, kura rezultātā Latvija beidza pastāvēt kā parlamentāra republika. Pēc apvērsuma vara koncentrējās Ulmaņa rokās, un viņš realizēja valsts pārvaldes režīmu, kas pazīstams kā autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms[1] un ilga no 1934. gada 15. maija līdz 1940. gada 16. jūnijam, kad Latviju okupēja Padomju Savienība.Kārlis Ulmanis dzimis 1877. gada 4. septembrī tagadējā Bērzes pagasta „Pikšu” māju saimnieka Indriķa Ulmaņa un viņa sievas Lizetes (dzimušas Līnberģes) ģimenē kā trešais dēls. Mācījās Bērzes pagastskolā (1886-1889), Jelgavas Aleksandra pilsētas skolā (1889-1895), Jelgavas valsts reālskolā (18
... Lasīt tālāk » Каteogorija: Vēsturiskas persības
Dažāda veida nogalināšana, diemžēl, ir bijusi neatņemama, lai arī reizēm nepieciešama, vēstures sastāvdaļa visos laikos, un jau kopš loka un bultas izgudrošanas, precīzi šāvēji ir iemantojuši plašu slavu un atzinību, sevišķi attiecīgās situācijās. Viens no šādiem leģendāriem kareivjiem tālu pārspēj visus pārējos, turklāt savus vēsturiskos darbus ir veicis salīdzinoši nesen – 1939./40. gada ziemā. Šīs leģendas vārds ir Simo Heihe (Simo Häyhä), un viņš Padomju Savienības – somijas Ziemas kara laikā pašrocīgi nogalināja vairāk pretinieku kā jebkurš cits visā zināmajā karu vēsturē, protams, ja neskaitam lidotājus, kuri nometa bumbas uz Hirosimu un Nagasaki.
Kad 1905. gada 17. decembrī, vienkāršā somu zemnieku ģimenē piedzima dēls, kuru nosauca par Simo, neviens vēl nenojauta, ka pēc 35 gadiem šis vārds vien iedvesīs bailes Somijā iebrukušajiem sarkanarmiešiem un kļūs
... Lasīt tālāk » Каteogorija: Vēsturiskas persības
